Izlasot programmas nosaukumu, pirmais, kas ienāk prātā – ir jautājums, kā praksē var apvienot vārdus „fizioloģiskais” un „rakstība”? Parasti ikdienā šie vārdi eksistē atsevišķi, pirmajam vārdam pamats ir medicīnā, bet otrajam skolā.

Visiem labi zināms, ka veselīga bērna pilnvērtīga dzīve nav iespējama bez KUSTĪBAS! Pamēģiniet, uzsēdiniet pirmsskolas vecuma bērnu uz krēsla un dodiet uzdevumu nekustēties 5 minūtes. Jūs redzēsiet, ka tas nav iespējams! Agrākos laikos par vissmagāko sodu bērniem uzskatīja nekustīgo stāvēšanu vai sēdēšanu. Un kas tagad notiek bērnudārzos un sākumskolās?

Tātad, pats dabisks, jeb fizioloģisks bērnam līdz 9 gadu vecumam ir kustība.

Otrais vārds no nosaukuma – „rakstība”. Mūsdienīgam cilvēkam var izlikties, ka šajā vārdā viņam viss ir skaidrs un nevajag nekādus paskaidrojumus. Bet tas ir tikai pirmais iespaids.

Pats rakstības process arī ir kustība. Bet šī kustība ir nevis brīvas kustības, bet pēc konkrētas formas. Katram burtam ir savs formas kanons. Bez tā apzinātas pārdzīvošanas un saprašanas – burta rakstīšana būs tikai kā automātiskā kopēšana. Un bērnam ātri pazudīs interese par rakstīšanu.

Un kā dot iespēju pirmsskolas vecuma bērnam saprast, kas ir trīsstūris vai aplis? Bez kustības pa apli vai pa trīsstūri nekā neiztikt! Bet tas arī nav viss. Atcerēsimies, kas ir krievu alfabēta burti? Paskatieties pirmsrevolūcijas laika krievu ĀBECI! Jūs redzēsiet, ka katram rakstiski izteiktam burtam ir savs Vārds. Bet vārds, kā zināms, ir neparasta kultūras parādība. Aiz jebkura vārda, pat aiz mūsu ar jums vārdiem, stāv vesels jēdziens, kas izsaka DARBĪBU! Piemēram, Азъ (Az) – mana klātbūtne šeit, Веди (Vedi) – zināt, just, pārvaldīt.

Ja rakstīšanas apmācības sakumā bērnam piedāvāt izkustēties tādā veidā, lai ar roku un visa ķermeņa kustībām izteikt tagadēja burta sākotnējo jēgu, un pēc tam nodziedāt to, tad varat sev iedomāties, ar kādu iedvesmu un saviļņojumu, bet galvenais ar notiekoša skaidru apziņu, bērns sāks mācīties burtus un rakstību.